Šveices tehnoloģiju precizitāte Latvijas ceļiem - Leica Geosystems greidera automātikas sistēma ar tahimetra vadību.

Leica Geosystems ir pazīstams kā viens no pasaulē vadošajiem pozicionēšanas un ģeomātikas tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem ar vairāk kā 200 gadu pieredzi. Par greidera automātikas sistēmu ar tahimetra vadību lūdzām pastāstīt Sandi Tešu, Leica Geosystems oficiālā pārstāvja Latvijā SIA GPS Partners mašīnkontroles risinājumu tehniskā atbalsta inženieri.

Leica Geosystems atrodas Šveicē un ietilpst pasaules mēroga līdera sensoru un programmatūras ražošanā – Hexagon (Nasdaq Stockholm: HEXA B) – uzņēmumu grupā. Tas ļauj uzņēmumam piedāvāt saviem klientiem plašu produktu portfolio – kvalitatīvus un precīzus mērinstrumentus un ierīces, augsta līmeņa programmatūru, mašīnkontroles sistēmas un iekārtas – gan mērniecības un metroloģijas, gan celtniecības un ceļu būves nozaru profesionāļiem. Uzņēmuma oficiālais pārstāvis Latvijā ir 1999.gadā dibinātais SIA GPS Partners, kurš ir arī vienīgais autorizētais Leica Geosystems instrumentu servisa centrs Baltijas valstīs. Pateicoties ilggadējai pieredzei visa veida mērniecības instrumentu kalibrēšanā, apkalpošanā un servisā, modernajam testēšanas aprīkojumam un testēšanas programmatūrai no Leica Geosystems un ražotāja atbalstam, GPS Partners instrumentu servisa izmantotās metodes atbilst visiem ražotāja noteiktajiem kritērijiem, tādēļ servisa centrā izsniegtie instrumentu sertifikāti visā pasaulē ir atzīti kā Leica Geosystems AG autorizēta servisa sertifikāti.

Viena no Leica Geosystems produktu grupām, kuru Latvijā pārstāv SIA GPS Partners, ir mašīnkontroles sistēmas.


Devāmies uz vienu no šobrīd aktuālajiem autoceļu rekonstrukcijas projektiem – reģionālā autoceļa Rīga–Ērgļi (P4) posmu no Rīgas apvedceļa (Baltezers–Saulkalne) (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P10) (14,13.–30,3. km), kur līdz 2023. gada beigām 16 kilometru garajā posmā tiks reciklēts vecais ceļa segums un ieklāts jauns asfaltbetona segums, kā arī tiks atjaunotas pieturvietas un ceļa apzīmējumi. Ceļa remontdarbus kopš šī gada marta veic AS A.C.B. , un viena no intervijas brīdī objektā nodarbinātajām tehnikas vienībām ir ar Leica Geosystems greidera automātikas sistēmu ar tahimetra vadību aprīkots HBM-NOBAS greideris BG 190 TA3.

Stāsta Sandis Tešs, Leica Geosystems oficiālā pārstāvja Latvijā SIA GPS Partners mašīnkontroles risinājumu tehniskā atbalsta inženieris.



Mēs aprīkojam tehniku ar automātikas sistēmām – gan 2D, gan 3D, mums ir arī mērinstrumentu serviss, tirgojam visus produktus, kas ir saistīti ar Leica Geosystems – tie ir nivelieri, tahimetri, GNSS instrumenti, u.c. Protams, tas nozīmē, ka mēs arī veicam visu šo sistēmu, iekārtu un instrumentu apkalpošanu. Mana atbildība ir tieši mašīnkontroles sistēmas – esmu tas cilvēks, kurš var gan šīs sistēmas uz tehnikas uzlikt, gan apmācīt klienta pārstāvjus, gan nodrošināt nepieciešamo tehnisko atbalstu.

Kā izpaužas tehniskais atbalsts šādām mašīnkontroles sistēmām?
Kaut daudz mēs varam izdarīt attālināti, piemēram – pieslēgties sistēmai, pamainīt kādus iestatījumus, tomēr pārsvarā mēs tik un tā braucam uz objektu un skatāmies uz vietas, jo pilnīgi visu nevar izdarīt attālināti. Ir pieejami arī speciāli t.s. 
telemātikas serveri, tas gan nav bezmaksas pakalpojums, taču klients var iegādāties pieeju šādam telemātikas serverim, un tad tas ir kā atsevišķa vietne, kur var saslēgt kopā gan tehnikas vienības, gan bāzes stacijas, gan GNSS roverus.

Tādā gadījumā mēs, protams, varam attālināti redzēt arī to, kas pašā traktorā notiek, mēs varam ievietot sistēmā projekta datus, un tad operatoram greiderī, piemēram, parādās uzraksts, ka ir pieejams jauns projekta fails, vai – ka vajag atjaunināt paneli. Šādā gadījumā darba vadītājam nav jāveic tāda darbība, kā projekta iekopēšana 3D panelī, jo to var paveikt attālināti. Tādos lielos objektos tas ir pat ļoti labi – ja ceļa izbūves objekts ir vairāk kā 10 km garš, tad darba vadītājam nav jāskraida no vienas tehnikas vienības pie otras. Šeit, šajā objektā nav tik daudz to mašīnu, bet lielākos objektos, teiksim, uz Ķekavas apvedceļa, tur viena mašīna ir vienā objekta galā, otra – otrā, un tad visus apbraukāt, saslēgt un pārbaudīt – tas var aizņemt pat gandrīz dienu. Tādēļ ir pieejami šādi, speciāli serveri, kur mēs iekopējam projekta datus, un tad visās tajās tehnikas vienībās, kuras šajā projektā strādā, datus var atjaunot attālināti.



Kādas 
Leica Geosystems greidera automātikas sistēmas ir pieejamas?
Šī ir greidera automātikas sistēma ar tahimetra vadību, un no visām pieejamajām tā ir, varētu teikt, tā visprecīzākā – ar šīs sistēmas palīdzību mēs iegūstam visprecīzākos virsmas datus. Šeit, skatoties uz to, kas paliek aiz greidera, mēs to jau redzam – virsma aiz greidera paliek tik gluda – praktiski, kā galda virsma.
Ir pieejamas arī greidera automātikas sistēmas ar GPS vadību, taču ir tādas vietas, tādi objekti, kur ar GPS nemaz pastrādāt nevar, piemēram – meža ieloki, jo tur tā satelītu pieejamības josla ir ļoti šaura, un GPS augstums diezgan bieži mainās, un tad tur ir ļoti jāseko līdzi datu precizitātei. Tāpat arī šeit, kur ir jāveic darbs tādos garos gabalos, ir ļoti svarīgi, lai dati par šodien pabeigto darbu sakristu ar datiem nākošajā dienā.



Tahimetra vadības gadījumā – tas ir tāds speciāls instruments, kas 
savienojas ar greideri un seko tā kustībām. Sākumā mērnieks objektā izveido t.s. atbalsta tīklu – tie ir speciāli ierīkoti punkti gar ceļa malām, vai gar ceļa asi, vai markas ar XYZ koordinātām, kas ir atzīmēti, pievienoti projektam, un tos nedrīkst iznīcināt – tie kalpo kā orientieri, lai arī ar nivelieri varētu uzlikt un pārbaudīt augstumu. Tāpat arī šeit – es varu paņemt šo instrumentu (tahimetru), uzlikt jebkurā vietā, uzmērīt divus jau esošus punktus un tādā veidā iegūt koordinātas tahimetram. Tālāk jau tahimetrs savienojas ar greideri un visu laiku nepārtraukti mēra attālumu ar lāzera staru, precīzi pozicionējot tehniku. Tahimetrs bezvadu savienojumā sūta korekciju uz 3D sistēmu, un tehnika saprot, kur tā atrodas projektā, un attiecīgi var regulēt tehnikas lāpstu vajadzīgajā augstumā. Greidera 3D ekrānā var redzēt traktora atrašanās vietu projektā, visas lāpstas un tehnikas kustības, un centimetru atskaiti līdz projektētajai virsmai abiem lāpstas stūriem. Arī pašu tahimetru var lietot līdzīgi kā GPS roveri – var nospraust ceļa līnijas, projekta punktus, un tahimetrs šajā ziņā būs, protams, daudz precīzāks.



Vai 
Leica Geosystems piedāvā greideriem arī automātikas sistēmas ar lāzera vadību?
Jā, tādas mēs arī piedāvājam, taču automātikas sistēmām ar lāzera vadību tas pielietojums īstenībā nav tik plašs. Precizitātes ziņā tās būs tikpat precīzas, kā automātikas sistēmas ar tahimetra kontroli, bet tas pielietojums ceļu būvē uz tehnikas tām ir salīdzinoši šaurs. Ceļu būvē lāzera vadības sistēmas var pielietot, praktiski, tikai taisnos gabalos vai taisnos laukumos. Vai arī, piemēram, kaut kādos angāros, vai lielos tirdzniecības centros, kur ir telpa zem jumta un virsma ir jānolīdzina, teiksim, nullītē – tad OK, tad tas viss darbojās.
Bet tas arī viss. Tie ir kaut kādi stadioni, taisni laukumi, dzelzceļa trase, būvbedres. Tas ir pirmkārt. Un vēl, šai automātikas sistēmai ar lāzera vadību pašas stacijas uzlikšana nav tik vienkārša – ir jāuzliek lāzers, jāuzliek vajadzīgajā augstumā – tas nav nemaz tik vienkārši. Taču, protams, tā ir atsevišķa niša, un ir darbi, kuriem lāzers būs ļoti labi piemērots.

Salīdzinoši – šī tahimetra vadības sistēma būs dārgāka, taču tur jau mēs varam strādāt ar 3D failiem, kas nozīmē – ir iespējamas virāžas, apļi, dubultie slīpumi, utt. Ar lāzeru to būs grūti paveikt – ja man, piemēram, viens kritums, teiksim, garenkritums, būs 2% un man vajadzēs vēl šķērskritumu 1.5%, un tad vēl viss tas aiziet virāžā... Šāda darba veikšanai ir nepieciešama 3D sistēma – tur, viennozīmīgi, ir nepieciešamas vai nu GPS sistēmas (ja objektā ir laba debess redzamība), vai tahimetra kontroles sistēmas, vai arī – ir nepieciešams buldozers ar diviem GPS mastiem. Ja ir divi masti, tas nozīmē to, ka tad es to lāpstu un mašīnu kustībā varu rotēt, un man abi lāpstas stūri vienmēr būs vajadzīgajā augstumā. Šeit, ja mēs skatāmies uz šo greideri ar vienu mastu un prizmu uz tā, tad, atšķirībā no divu mastu buldozera, greiderim ir lāpstas rotācijas sensors, un tāpēc ir iespējams abus greidera lāpstas stūrus uzlikt precīzajā augstumā.



Lūdzu, pastāstiet īsumā, kā šāda greidera automātikas sistēma ar tahimetra vadību palīdz greidera operatoram?
Pirmkārt, tas atvieglo un paātrina darbu – ja šeit vajadzētu vēl 
striķi vilkt vajadzīgajā augstumā gar ceļa malu, un strādāt ar ultraskaņu, tas ļoti sarežģī darbu. Daudz vienkāršāk ir paņemt vienu instrumentu, uzmērīt divus punktus – tas paņem kādas 20 minūtes, pusstundu – un savienojums ar greideri ir izveidots.
Tālāk, greiderim uz vadības svirām ir sarkanas podziņas, tās nospiežot, ieslēdzas automātika un hidrauliskie cilindri jau paši noregulē lāpstu vajadzīgajā augstumā, un tālāk jau es varu regulēt, teiksim, augstuma starpības. Piemēram, ja man ir projektētā līnija, kas ir asfalta līmenis, un es strādāju ar šķembu līmeni, tad es varu no tā asfalta līmeņa izveidot novirzi uz leju, uz to līmeni, kādā man ir jāstrādā, un, protams, es to varu arī koriģēt –
plus-mīnus centimetrus. Tas ievērojami atvieglo darbu, viss notiek daudz ātrāk, nekā izmantojot ultraskaņas sensorus, kuri mēra attālumu līdz tai trosītei vai kādai apmalei. Vēl jāatceras, ka ultraskaņas sensoru darbību ietekmē daudz dažādi faktori, piemēram, temperatūras – tā temperatūra ir jāpielāgo, līdz tas sensors sāk strādāt pareizi, citādi viņam tā trosīte pazūd, vai lāpsta lec nost, utt. Šeit, šādas sistēmas ar tahimetra vadību gadījumā, ir tāda kā bezvadu sasaiste, līdz ar to operatoram ir daudz vienkāršāk strādāt, un tas attiecīgi ietekmē arī visu pārējo – samazina degvielas patēriņu, darbs kļūst precīzāks...

Tātad – tiek ieekonomēts laiks, degviela, palielinās darba precizitāte, un operatoram ir vienkāršāk paveikt uzdoto darbu. Nu, un gala rezultātā, protams, tas ietekmē arī tehnikas ilgmūžību – jo Tu mazāk to mašīnu
stumdi, jo mazāks ir tehnikas nolietojums, ietaupās tehnikas resurss – arī šo faktoru jau parasti ņem vērā visos produktivitātes aprēķinos. Taču, pēc visiem aprēķiniem, viens būtisks rādītājs ir degvielas ekonomija – tiek ievērojami ekonomēts laiks un degviela.

Cik procenti, tā aptuveni, ir tā degvielas ekonomija?
Kopumā ņemot, kādus 50% var ieekonomēt. Tirdzniecību centru stāvlaukumu izbūvē ekonomija nav tik liela – tur ir daudz 3D lūzumi, aplīši, koki nāk pa vidu, un tamlīdzīgi – operatoram ir mazliet tā lāpsta jāpabīda papildus automātikai, un var gadīties, ka mazliet vēl arī pati mašīna 
jāiegroza. Taču lielos laukumos, piemēram, lidlaukos – tur tas ekonomijas rādītājs būs vēl iespaidīgāks.



** 
SIA GPS Partners aprēķini

Vai operators, strādājot ar šādu sistēmu, var nejauši pieļaut kādu kļūdu?
Protams, ka var. Tāpēc ir nepieciešama operatora apmācība – kā šo sistēmu lietot. Operatoram es parādu, kā pareizi darboties ar šādu sistēmu, kā izvēlēties pareizo projekta failu, kā pārslēgt failus, kā ieslēgt automātiku, kā mainīt hidraulikas vadības punktu, kādas ir tās dažādās iespējas. Savukārt, darba vadītājam es rādu, kā lejupielādēt sistēmā datus.

Operatoram, būtībā, ir jāiemācās sadzīvot ar to sistēmu, ja viņš agrāk nav ar tādu strādājis?
Jā. Šobrīd pārsvarā viss jau ir arī iztulkots uz latviešu valodu – pati sistēmas izvēlne ir iestatāma vai nu latviešu, vai krievu valodā – pēc operatora izvēles. Jaunākās sistēmas, kas šobrīd ir pieejamas, ir arī vizuāli labāk saprotamas – piemēram, Leica MC1, kas ir pavisam jauna programmatūra, iznākusi pagājušajā gadā, ir ar pilnīgi jaunu, ļoti ērtu displeju. Tā sistēmu atjaunošana notiek ik pa laikam, un pilnīga atjaunošana – gan 
dzelži, gan displeji – ik pa 10 gadiem.

Kādai ir jābūt tehnikai, lai uz tās varētu uzlikt šādu automātikas sistēmu? Vai ir kādi priekšnosacījumi?
Tehnikai ir jābūt pēc iespējas labākā tehniskajā stāvoklī. Tādu sākotnēju noteikumu par ražošanas gadu nav, bet ir jāskatās tīri paša greidera specifika – kāds ir ražotājs, tad – kāds modelis un gads, un tad – kas tam greiderim ir iekšā. Piemēram, jaunākajiem greideriem ir moderni hidrobloki, kur viss tiek vadīts jau ar elektroniku – līdzīgi, kā automašīnai ir OBD sistēma, tā šeit ir CAN sistēma iebūvēta. Tādā gadījumā mums pat nav jājauc hidraulika vaļā, mēs varam ar kabeli pieslēgties – runāt jau ar mašīnas elektroniku, kas tajā ir iekšā. Teiksim, tam pašam Caterpillar – tur jau pašam traktoram ir modernāka hidraulikas sistēma, līdz ar to, mēs varam caur elektroniku pieslēgties visam klāt – vienkārši pasakot 3D  sistēmai, ka tas ir tāds un tāds buldozers, sistēma to saprot, un sāk vadīt mašīnas hidrauliku.




Vai Jūs šādu automātikas sistēmu varat uzstādīt jebkurai tehnikas vienībai?
Jā, automātikas sistēmu es varu uzlikt jebkurai tehnikas vienībai. Jāsaprot tikai – kas tas ir par modeli, un kādā veidā – kāda tur tā pieslēgšanās ir iespējama. Praktiski jau viss ir standartizēts, piemēram, jaunākajiem ekskavatoriem, kuriem ir rototilts, tur viss ir automatizēts. Ir vienkārši jāsaprot, ko klients vēlās un tad aprīkot var visu. Protams, viss ir saistīts arī ar finansēm – jo tā izvēlētā sistēma ir 
advancētāka, augstākas pakāpes, jo tā būs dārgāka.

Teiksim, ekskavatoru es varu aprīkot arī tā, ka tas strādās uz pilnīgu automātiku – tādā pakāpē, ka sistēma palīdz operatoram arī regulēt kausa slīpumu un strēles, un tad viņš tā nenogurst darbā. Var, piemēram, aprīkot ekskavatoru tā, lai rokas vadība ir automātiskajā režīmā, vai strēles vadība ir automātiskajā režīmā. Tas viss ir atkarīgs arī no finansēm – cik klients var atļauties.

Mēs šīs sistēmas piedāvājam vairākās pakāpēs – sākot ar pašu pamata līmeni, un līdz augstākajai pakāpei. Protams, viss ir saistīts arī ar to, cik un kādi projekti klientam ir plānoti – cik tie ir lieli, kāda ir to specifika. Tad mēs kopīgi ar klientu izvēlamies piemērotāko risinājumu: konkrētā vajadzība, darbs, kas ir jāpaveic, konkrētā tehnikas vienība, kura ir jāaprīko, klienta finansiālās iespējas, un attiecīgi – kāda šajā gadījumā būs piemērotākā sistēma.

Kā ir ar šo HBM greideri – vai tam ir uzlikts 
maksimālais iespējamais komplekts?

Šim greiderim ir viss, kas tam ir nepieciešams šim konkrētajam darbam – vairāk arī nekas nav vajadzīgs. Šim ir automatizācijas sistēma ar tahimetra vadību, tagad mēs liekam gandrīz pēdējo kārtu pirms asfalta, un arī asfalta ieklājējam nekas vairāk par tahimetra vadību šeit nebūs vajadzīgs – tas arī vadīsies pēc šīs, jau sagatavotās, virsmas. Praktiski – šeit jau ir runa par centimetru precizitāti – tā virsma jau ir pietiekami precīza, darba kvalitāte ir ļoti laba.



Kā Jūs teiktu – ar ko
Leica atšķiras no Topcon un Trimble? Tas mērķis visām šīm sistēmām ir līdzīgs, uz aci tās arī izskatās līdzīgas – tik vien kā zīmols cits, bet varbūt ir kaut kas tāds, ko ar aci nevar redzēt, ar ko Leica sistēmas atšķiras, ko klients varbūt tā uzreiz nevar iedomāties pajautāt?

Tās funkcijas jau arī ir visiem līdzīgas. Ir, protams, nianses – piemēram, mums tās sistēmas visas ir būvētas uz Linux, kas strādā salīdzinoši ātrāk, draudzējas ar visiem satelītiem, kādi ir pieejami, un vienlaicīgi var tvert 30 satelītus. Mežā tas, protams, tik un tā nebūs vairāk par 15 satelītiem, taču šāds ierobežojums ir visām GPS sistēmām, neatkarīgi no ražotāja – jārēķinās, ka mežs un pilsēta GPS sistēmām vienmēr ir apgrūtinājums. Tahimetram tas nav apgrūtinājums, tikai ir nepieciešams šis atbalsta punktu tīkls, un tiem atbalsta punktiem ir jābūt diezgan cieši saliktiem – ik pa kādiem 200 - 300 metriem, lai būtu ērti strādāt.

Runājot par mums kā par uzņēmumu GPS Partners – mēs cenšamies vienmēr visu atrisināt ļoti ātri, reaģēt operatīvi. Pašos uzņēmuma pirmssākumos, pašos pamatos mūsu uzņēmums ir nodarbojies ar ģeodēziju un ar ģeodēziskajiem instrumentiem. Līdz ar to, mums ir gan speciālisti šajā jomā – vairāki darbinieki, kuri nodarbojas tīri ar ģeodēziju – gan arī oficiāls Leica Geosystems ģeodēzijas instrumentu serviss. Tas nozīmē – ja kaut kas notiek, tad mēs paši varam visus instrumentus saremontēt – un tas ir, manuprāt, tāds ļoti nopietns pluss un arī atšķirība. Pavisam mūsu uzņēmumā ar šo sistēmu un iekārtu servisu un pārdošanu nodarbojas ap 10 cilvēki, tā ka par šiem instrumentiem mēs varam parūpēties pilnībā, un mums ir arī speciālisti, kas apmāca klientus, kā ar tādiem instrumentiem strādāt.


Vai jūs paši varat sagatavot klientam arī ceļu projektu?
Ceļu projektus mēs arī varam paši klientam izstrādāt, bet tas gluži nav tas mūsu primārais uzdevums. Pamatā nodrošināt 3D projektu darbu izpildei – tas ir arī pasūtītāja pienākums. Ja neviens neprasīs pasūtītājam 3D projektus, tad to arī nebūs. Taču, protams, kā atsevišķu pakalpojumu mēs arī ceļu projektu varam klientam izstrādāt.

Vai Jūs piedāvājat klientiem šīs automātikas sistēmas arī nomā, jeb tomēr iesakāt iegādāties?
Nomā mēs varam piedāvāt atsevišķas ierīces – tahimetrus, GNSS uztvērējus, GPS
roverus. Par tehnikas aprīkojumu – tas jau ir cits stāsts. Kaut gan sadarbojamies ar gandrīz visiem tehnikas tirgotājiem Latvijā, Leica Geosystems nav tādu, tik ciešu sadarbības partneru, kādi ir Trimble un Topcon – kā zināms, Trimble iet roku rokā ar Caterpillar, un Topcon – ar Komatsu. Mums tik ciešas sadarbības ne ar vienu tehnikas ražotāju nav. Klientam ir, protams, iespējams, pasūtīt jau rūpnīcā sagatavotu un ar Leica Ready sistēmām aprīkotu tehnikas vienību, kaut tādu sagatavot varam arī Latvijā. Atsevišķi nomas gadījumi ir bijuši, taču tie ir drīzāk izņēmumi. Tehnikas aprīkojuma nomu piedāvāt īsti mēs nevaram, arī tāda iemesla dēļ, ka šīm sistēmām ir iespējamas ļoti dažādas kombinācijas – turēt noliktavā visas iespējamās versijas visām tehnikas vienībām būtu ļoti nesaimnieciski. Tur tiešām ir vajadzīga cieša sadarbība ar kādu tehnikas ražotāju jau pašos pamatos un augstākā līmenī, lai varētu piedāvāt nomas pakalpojumu tieši uz tehnikas. Kā zināms, 3D sistēma uz mašīnas paliek un kalpo visu tās mūžu.

Ja kāds klients vēlētos tagad, sezonas vidū iegādāties kādu no Leica Geosystems automātikas sistēmām – cik ātrā laikā Jūs tādu varat piegādāt un uzstādīt?
No pasūtīšanas brīža piegāde ir
plus - mīnus kādas 2 nedēļas, ja tā ir kāda sarežģītāka sistēma, tad varbūt kāda diena klāt. Sistēmas uzlikšana uz tehnikas ir, standartā, 2 dienas. Ja sistēma ir sarežģītāka, piemēram – ekskavatoru automātikas sistēmas, kas paredzētas darbam ar rototiltu – tādām arī uzlikšana ir sarežģītāka, jo tur nav tādas vienas rokasgrāmatas, kur viss būtu rakstīts, un tas nozīmē, ka arī man ir vairāk laika nepieciešams šādas sistēmas uzstādīšanai. Taču, orientējoši – divas nedēļas ir pasūtīšana un piegāde, un tādām standarta sistēmām uzstādīšana ir divas dienas.



Tā galvenā jēga un priekšrocība šādām sistēmām ir darba precizitāte un resursu ekonomija – gan laika, gan degvielas, gan cilvēkresursu ekonomija.
Ja es būtu, piemēram, kāds individuālais uzņēmējs, un man būtu buldozers ar šādu automātikas sistēmu ar tahimetra vadību, tad, praktiski, es varu objektā strādāt gandrīz viens pats. Vienīgi – ik pa laikam ir jāuzrauga varbūt, vai kāds to tahimetru nav nogāzis vai aiznesis, bet tīri darba veikšanai operatoram nav nepieciešama palīdzība no citiem – tā ir tā ekonomija.

Reizēm, braucot garām kādiem ceļu posmiem, kur notiek remontdarbi, var redzēt, kā tehnikas vienība stāv un kaut ko gaida – acīmredzot, operators gaida to kādu, kurš pateiks, kur ir kāda līnija, vai uzzīmēs 
viņam kādu augstumiņu. Ar šādu automātikas sistēmu, ja operators to sistēmu saprot un spēj patstāvīgi ar to darboties, tad viņš var strādāt praktiski viens pats – viņš ieslēdz vienu pogu, brauc objektā, un viņam nav jāgaida ne uz mērniekiem, ne uz kādu citu. Varbūt tikai ik pa laikam mērnieks, vai darbu vadītājs, atbrauc un pārbauda, kā tas darbs norit.

Igaunijā, starp citu, tāds piemērs arī ir redzēts – tiek attīstīts jauns ciemats, un ir divi brāļi, kas ir dabūjuši to projektu. Viņiem ir 3D projekts, vienam ir ekskavators ar 3D GPS, otram ir buldozers ar tahimetru, un viņi divatā visu to ciematu tur arī uzbūvē – visus ceļus un visus laukumus, vienīgi jāpiegādā materiāls.

Un vēl viens interesants piemērs – mežu ceļiem ir tādi periodi, kad cilvēks ar kājām nemaz tajā mežā vēl nevar īsti ieiet, jo tur ir dīķis, bet traktors iebraukt var. Un tad ar šādu automātikas sistēmu palīdzību tos darbus jau var sākt – mežu var sākt nosusināt tajā vietā, kur ceļš būs. Tad iet traktors pa priekšu, viņam ir visas antenas un 3D projekts panelī, visi projektētie grāvji redzami 3D displejā, kur kam jābūt – viņš iebrauc, izrok grāvjus, un ūdens aiztek. Arī šī ir laba ilustrācija šādu automātikas sistēmu sniegtajām priekšrocībām.



Kristiāns Samanovičs, 
AS A.C.B. Ceļu meistars:
"Esmu ceļu meistars, atbildu šajā ceļa posmā par konkrēto tehnikas vienību. Ar šo greidera automātikas sistēmu ar tahimetra vadību man ir ļoti ērti strādāt – tā ir precīza, ātra un uzticama. Darba procesā, protams, man arī pašam ir regulāri jāseko tehnikai līdzi, jo nevienai elektroniskai sistēmai nevaram 100% izslēgt kļūdas iespējamību, tādēļ cilvēkam arī ir visu laiku jābūt klātesošam. Vienlaikus ir arī jāpārliecinās, vai projekta īstenošanas fāzē viss saskan ar sākotnēji plānoto un instrumentā ievadītajiem parametriem, jo gala rezultātu mēdz ietekmēt daudz un dažādi faktori.

Par 
Leica sistēmām varu pateikt tikai to labāko – kopš tās izmantojam, ir ļoti augusi darba produktivitāte. Šīs sistēmas ir ļoti precīzas, tās mums ir gan uz buldozeriem, gan uz ekskavatoriem, gan uz greideriem. Projekta īstenošanas fāzē ir svarīga arī tāda pieredzējuša un atsaucīga speciālista, kā Sandis, klātbūtne, lai neskaidrību gadījumā varam operatīvi iegūt profesionālu konsultāciju."

Dalīties ar rakstu

Žurnālists

Elīna Treimane

Saistītie raksti