Dainis Buivids ir operators ar vairāk kā 19 gadu pieredzi, kurš šogad ir realizējis kādu sen lolotu sapni. Ar entuziasmu, kolēģu un domubiedru atbalstu, ieguldot savus privātos līdzekļus un vairāku mēnešu darbu, viņš savā pārziņā esošā Cat M316D riteņu ekskavatora salonu ir pārvērtis par ērtības, vizuālā noformējuma un audiofunkciju ziņā unikālu, izstādes cienīgu, eksemplāru. Devāmies ciemos pie Jelgavā bāzētā uzņēmuma SIA Talpa, lai klātienē apskatītu viņu "monstriņu ar diseni".
Stāsta Dainis Buivids, Cat M316D operators
SIA Talpa mēs esam 3 cilvēku kopuzņēmums, darbojamies jau gadu. Veicam zemes darbus, ceļu darbus, komunikāciju izbūvi, apzaļumošanu –visu saistībā ar zemes darbiem. Strādājam pēc vajadzības visā Latvijā, kur vien ir kāds objekts. Šo tehniku pirkām lietotu, atvedām no Somijas aptuveni pirms gada. Šis ekskavators ir 2011. gada ražojums, un mūsu uzņēmumā tā ir pagaidām vienīgā tehnikas vienība. Iegādes brīdī tehnikai bija ap 9000 motorstundas, šobrīd ir nostrādātas ap 10 000 motorstundas.
Kāpēc tika izvēlēts tieši šāds Cat ekskavators?
Pirmkārt, tāpēc, ka šis ir riteņnieks, kas ir mobils – īsos pārbraucienos 10-15 km nav vajadzīgs treileris. Smartboom nodrošina ļoti labu amortizāciju uz pārvietošanos, ļoti ērti tad ir braukt. Pateicoties izvēlētajam aprīkojumam, arī strādāt ir ļoti ērti. Piemēram, hidrauliskās izejas šim ekskavatoram ir arī uz aizmuguri – arī piekabei paredzētās, kas nozīmē, ka, izmantojot piekabi, var pats sevi apkalpot objektā – pārvest dažādus instrumentus un materiālus.
Kāds šai tehnikai ir aprīkojums?
Ir Leica 2D un 3D GPS mašīnkontroles sistēma, tikai automātikas nav, bet ieliek projektu, "novelk striķi", sarok un gatavs. Aprīkojumā ir Engcon tiltrotators ar spīlēm, planējamais kauss, rokamais kauss, āķis celmu raušanai un dolomītam, un arī t.s. "grābeklis", 2.50 m platumā. Hidraulikas šai tehnikai ir ļoti daudz, var pieslēgt praktiski jebko, jebkādu darbarīku. Vēl ir arī Leica lāzera sistēma.
Vai šo ekskavatoru šādā aprīkojumā jau nopirkāt, jeb aprīkojāt Latvijā?
Nopirkām tieši tādu, kāds tas jau bija, pārtaisījuši esam tikai salonu. Somijā pirkām tādēļ, ka šī tehnika bija ļoti labā stāvoklī. Pie vietējiem dīleriem un lietotās tehnikas tirgotājiem arī, protams, skatījāmies, bet katrai no apskatītajām tehnikas vienībām kaut kas pietrūka – vai nu nebija tiltrotatora, vai nebija tik daudz hidraulikas izvadu, kā mēs vēlējāmies.
Pastāsti par kabīnes uzlabojumiem – ko Tu tur salonā esi sastrādājis
Kabīnes iekšiene, viss salons tika pilnībā "noārdīts", un salikts atpakaļ no nulles. Viss salons ir pāršūts ar ādu, un tagad tur viss ir sakārtots tā, lai justos kā mājās. Sāku ar ārdīšanu. Pašā sākumā pirmais, ko es gribēju – tikai sēdekli pāršūt. Un es jau zināju, kādu es gribu – nomainīts tika viss, tajā skaitā viss sēdekļa polsterējums, arī sēdekļa sildelements un ventilācija. Tāpat arī galvas balsts sēdeklim tagad ir cits. Bet, kad pāršuvām sēdekli, tad es sapratu, ka tas vairs "neiet kopā" ar visu pārējo. Nu, un tad es sāku ārdīt arī visu pārējo. Izrunāju ar meistaru, kas darbojas tieši ar ādu – vai to ir iespējams izdarīt, un sapratu, ka var! Visas pārējās detaļas salonā ir nopolsterētas ar 4 mm porolonu, kuram pāri ir pārvilkta āda. Sākumā šuves ne pārāk labi izskatījās, un tad es izdomāju tām pāri uzlikt to oranžo LED līniju. Tā gan deg diezgan blāvi, tā ka redzēt to var faktiski tikai naktī.
Runājot par audiosistēmu – oriģinālajā kabīnes aprīkojumā bija parasts radio. Sākumā es ieliku vienkārši "maģi", bet tad sapratu, ka nu... skanēšana nebūs. Tad noņēmu visu nost, aizbraucu pie paziņas, kurš man palīdzēja uztaisīt no stiklašķiedras "podu", un tad salikām aiz sēdekļa normālas tumbas iekšā. 
Skaņa bija laba, skaļa, taču bez "rozīnītes". Tāpēc izdomājām, ka vajag ielikt arī pastiprinātāju, "sabuferi", un tagad man tur ir patiešām "disene". Ieliku arī jaunu gaismu salonā, jo oriģinālā nebija pietiekoši laba, arī griesti tika pāršūti. Audiosistēmā tagad ir Panasonic magnetafons ar 4 kanāliem, Bluetooth, un ekvalaizeri, un to visu var vadīt no telefona. Arī "handsfree" sistēma ir iekšā ar mikrofonu, viss ļoti ērti darbojas.
Runājot par gaismām – vēl arī uz strēles mēs LED gaismas uzlikām, un arī tehnikai aizmugurē. Kad visas gaismas ieslēdz, tad arī pa nakti mierīgi var strādāt. Uz jumta ir bākuguns, tāpat aizmugurē ir stredoskopi. 
Ja neskaita sēdekli un audio sistēmu, vai kabīnē funkcionāli vēl kaut kas ir izmainīts?
Nē, viss pārējais kabīnē ir tāpat, kā bija oriģinālajā aprīkojumā, no rūpnīcas.
Kā Tev šāda ideja par salona pārveidošanu radās?
Es jau sen ko tādu gribēju pamēģināt. Man tāds sapnis bija jau kādus gadus 15 – uztaisīt tādu salonu, kāds nav nevienam, tīri priekš sevis. Operators tehnikas kabīnē pavada daudz stundu, tāpēc tas, kāda sajūta ir, tur sēžot, ir ļoti svarīgi. Un tagad šeit ir tiešām forši! Esmu soc-tīklos redzējis, ka arī ārzemēs tehnikas īpašnieki ko līdzīgu dara, taču tāda audio sistēma, kāda ir man, tādas gan, cik esmu redzējis, nevienam nav. Es, protams, iedvesmojos arī no citiem, biju jau saskatījies dažādas versijas, bet man bija padomā pašam savs dizains – gribēju visu salonu tādu tumšu, tāpēc arī logus notonēju, viss ir šūts ar zelta diegiem, rombiņus izšuvām, Cat logo izšuvām, jo ļoti gribējās, lai ir tā, nu... riktīgi labi!
Tāda salona pārbūve gan jau kaut ko arī maksā...
Jā, protams. Tas ļoti daudz maksā. Es trīs mēnešus ar to pārbūvi nodarbojos – visu plēsu nost, pa detaļiņai, braucu pie šuvēja, izrunājām, ko un kā, izvēlējāmies diegus, uzšuvām pirmo versiju, skatamies – nē, šuves nesakrīt... tad to ņemam nost, liekam atkal no jauna – tādā garā darbojāmies.
Vai sanāca tā, kā Tu gribēji?
Jā. Un mūzika vispār ir... bomba!
Attēlā:
*Originālais Cat displejs, kur redzu visas motorstundas, darbarīkus, eļļas maiņas, spiedienu, u.c. parametrus.
*Leica monitors, 2D un 3D sistēmas.
*Planšete, kur pauzītēs es skatos filmas.
*Rācija – arī ļoti laba lieta. Šai rācijai ir labi tas, ka nav pat jāspiež poga, tā pati ieslēdzas un sāk translēt, tiklīdz operators sāk runāt. Kad strādā ar smagajiem, tad ar rācijas palīdzību ar viņiem sazināties ir daudz ērtāk – nav jāklaigā vai jātaurē.
Vai Tu ar šo ekskavatoru strādā viens?
Jā. Nevienam citam pagaidām nedodu. Tāds nu viņš man ir sanācis – monstriņš. Latvijā pagaidām es neesmu nevienam šādu redzējis. Un turpinājums vēl sekos!
