Loģistikas un noliktavu parka “A6” būvniecība Rīgā. Frontālais iekrāvējs Volvo L90H.

Pillar grupas uzņēmumi – Pillar Capital, Pillar Contractor, Pillar Architekten, Pillar Development un Pillar Property Management Latvijas nekustamā īpašuma nozarē darbojas jau kopš 2006. gada. Šo gadu laikā uzkrāta ievērojama pieredze un kompetence, realizējot vairāk kā 20 dažāda veida un mēroga teritoriju attīstības un ēku būvniecības projektu. “Pillar” par savām vērtībām uzskata profesionalitāti, iedziļināšanos detaļās un uzticamību, un par prioritāti izvirza kvalitāti, lai palīdzētu veidot augstvērtīgu un drošu vidi, kur ikvienam būtu gandarījums dzīvot, strādāt un atpūsties.

Pillar līdz šim jau realizēto projektu kontā ir, piemēram, tādi pilsētvides objekti, kā viena no ekskluzīvākajiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā - Elizabetes Park House rekonstrukcija, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Miera Park House būvniecība un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Dzirciema rajonā - Lielezeres Apartment House būvniecība. Norit darbs pie mūsdienīga dzīvojamās vides koncepta nekustamā īpašuma projekta Trebū HOME trešās kārtas būvniecības Rīgā, Daugavas labajā krastā, un viesnīcas Rixwell Hotel Konventa sēta trešās kārtas būvniecības.

Taču, kopš Pillar ir uzsācis viena no vērienīgākajiem Latvijas nekustamo īpašumu projektiem - jauna finanšu darījumu un atpūtas centra - New Hanza attīstīšanu bijušās Rīgas dzelzceļa preču stacijas teritorijā gandrīz 25 hektāru platībā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielām, uzņēmuma vārds vairs komentārus neprasa.

Šobrīd šī apjomīgā projekta ietvaros jau izbūvēta New Hanza teritorijas infrastruktūra, trīs jaunas ielas (Mihaila Tāla, Gustava Kluča un Roberta Hirša iela), pašapkalpošanās automazgātava, apkaimes lielākā autostāvvieta, un, protams – 2019. gadā pabeigtā un sabiedrības rīcībā nodotā kultūras ēka Hanzas Perons – vieta koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem kultūras notikumiem, kas atzīta par vērienīgāko (GRAND PRIX) 2019. gada būvi konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2019” un skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019”, kā arī - par gada “Kultūrvietu” sabiedriskā medija rīkotajā konkursā “Kilograms kultūras 2019”.

2020. gada jūnijā “Pillar Capital”, AS uzsāka vienota loģistikas un noliktavu parka “A6” būvniecību, kas paredz uzbūvēt gandrīz 32 000 kvadrātmetru jaunu noliktavu Rīgā, Maskavas ielā 462. Plānots, ka loģistikas parka celtniecības darbi tiks pabeigti līdz 2021.gada 31.jūlijam. Jaunajām ēkām paredzēts iegūt BREEAM sertifikātu, kas apliecinās to augsto kvalitāti, energoefektivitāti un atbilstību pasaules standartiem, līdz ar to tās būs pirmās noliktavas ēkas Latvijā ar šādu sertifikātu. *

__________________________

* Informācijas avots: www.pillar.lv

“Industrija” devās uz objektu lai iepazītos ar frontālo iekrāvēju Volvo L90H - vienu no tehnikas vienībām, kura uz saviem pleciem iznes šī objekta ikdienas darba dubļus, un aprunātos ar Daini Buividu - operatoru, kurš ar šo frontālo iekrāvēju ir strādājis vairāk kā gadu un, kā pats saka - pārzina to no A līdz Z.

Jānis Raciborskis,

“Darbus šajā objektā sākām jūnijā, daudz jau ir izdarīts. Apjoms ir iespaidīgs - pavisam plānots izbūvēt 3 noliktavas ēkas ar visu infrastruktūru un inženieru tīkliem, jo, izņemot gāzi un elektrību, šim objektam viss būs autonomi - nepieslēdzoties pie pilsētas komunikācijām. Šobrīd nodarbojamies ar zemes un ārējo inženierkomunikāciju izbūves darbiem, tālāk paredzēti iekšdarbi – grīdas, pēc tam būs ceļu darbi un infrastruktūras izbūve. Objektā ir nodarbinātas uzņēmuma īpašumā esošas industriālās tehnikas vienības – četri Volvo ekskavatori un frontālais iekrāvējs Volvo L90H. Ar šīm tehnikas vienībām strādā pieci operatori. Darbs tiek organizēts vienā maiņā, bet mēdz būt arī pagarinātās maiņas no 7 – 18iem. Tas nepieciešams lai mēs iekļautos darbu grafikos, jo reizēm gadās kādi, no mums neatkarīgi, apstākļi, kuru dēļ kāds darbs var aizkavēties, bet darbu nodošanas termiņi negaidīs.”

Dainis Buivids

Dainis Buivids ir tehnikas operators jau 17 gadus un, kaut arī šo gadu laikā Dainis ir strādājis ar dažādām tehnikas vienībām, frontālais iekrāvējs ir viņa mīļākā tehnikas grupa. Jautāts par to, ar kādām tehnikas grupām un zīmoliem ir strādājis, atzīst, ka visu pat grūti atcerēties. “Esmu strādājis ar kāpurķēžu ekskavatoriem, pilnapgrieziena riteņu ekskavatoriem, miniekskavatoriem, riteņu kompaktiekrāvējiem, frontālajiem iekrāvējiem, universālajiem iekrāvējiem.. No tehnikas zīmoliem – laikam jau ar Caterpillar® tehniku visvairāk. Pats pirmais, ar ko savulaik sāku strādāt, bija Volvo universālais iekrāvējs. Vēlāk dažādos Latvijas uzņēmumos esmu strādājis ar dažādu ražotāju tehniku – ar Kobelco, Fiat Kobelco, OK, Liebherr, no universālajiem iekrāvējiem – ar New Holland, tad JCB, Cat 444F... man šķiet, ar visiem zīmoliem un visām tehnikas grupām esmu strādājis. Kāda tehnika uzņēmumam konkrētajā objektā ir, ar to strādāju - uz riņķi ar visu pēc kārtas pēc nepieciešamības. Šajā objektā ir līdzīgi - pārmaiņus ir darbs ar frontālo iekrāvēju un ar kādu no ekskavatoriem.”

Ar cik dažādiem frontālajiem iekrāvējiem Tu esi strādājis?

“Pati pirmā mana pieredze bija nu jau labu laiku atpakaļ, kad strādāju ar frontālo iekrāvēju OK - tā bija jau samērā veca tehnikas vienība. Vēlāk, Latvijas Operatoru sacensībās 2016.gadā pirmo reizi izmēģināju Caterpillar® frontālo iekrāvēju CAT 960M ar džojstik vadību, bez stūres – toreiz tas man bija liels jaunums, patika! Tad šajā objektā mums sākumā bija nomā cita tehnikas vienība – Volvo L90G, ar kuru kādu laiku strādāju. Taču, vislabāk esmu iepazinis tieši šo - Volvo L90H. Esmu ar to nostrādājis aptuveni gadu. Kad uzņēmums šo frontālo iekrāvēju nopirka, tehnika bija pilnīgi jauna - tikai 8 m/h, šobrīd ir nostrādātas jau 1900 m/h. Taču arī šobrīd tas izskatās praktiski kā jauns, jo ir rūpīgi kopts, mazgāts, čubināts. Ilgu laiku es biju vienīgais, kas uz tā strādāja un tas, bija liels pluss. Pazīstu šo iekrāvēju labi, var teikt - no A līdz Z.”

Kāda ir Tava pieredze – no operatora viedokļa raugoties – kādas ir šī Volvo frontālā iekrāvēja īpatnības, plusi un mīnusi?

“Šajā objektā ar šo frontālo veicu dažādus darbus, piemēram: pārvietoju šķembas, smiltis, līdzinu, vadāju caurules, vairogus pārvedu tranšejām. No aprīkojuma izmantoju pārsvarā standarta kausu ar nazi, dakšas vai sijājamo kausu. Protams, varētu vēlēties, lai dakšas ir hidrauliskās - lai platumu, atbilstoši paletes izmēram, varētu regulēt, neizkāpjot no kabīnes.

Runājot par vadības sistēmām, šim konkrētajam frontālajam ir tikai stūre. Ir iespējamas šim modelim arī vadības sviras (t.s. džojstiki), taču tā tad ir cita komplektācija un arī cita cena tehnikai. Džojstiku vadība ir tas, kas man šim iekrāvējam tiešām pietrūkst, to varētu vēlēties – būtu ļoti ērti. Atceros - kad darbam šajā objektā tika piegādāts šis Volvo, es uzreiz jautāju: “Kāpēc stūre, kur ir džojstiki?!” Ja ir džojstiku vadība, tad tik ļoti nenogurst roka, jo stūre ir visu laiku fiziski uz riņķi jāgriež. Pie tam - strādājot ar džojstika vadību, operatoram ir labāka redzamība, netraucē stūres kustības. Īpaši, kad ir nepieciešams veikt ļoti precīzas darbības – ja kaut kas nedaudz jāpagriež, tad sanāk, ka Tu visu laiku pats sev gar degunu to stūri grozi, tas ļoti traucē.

Kausa vadība šim ir tādi nelieli kloķīši, jeb t.s. “radziņi”. Pirmo reizi ar tādiem saskāros. Iepriekšējais Volvo frontālais, kurš mums bija iedots uz laiku nomā, bija L90G – ļoti līdzīgs šim, bet vecāks modelis, taču kausa vadība tam bija ar džojstiku. Tā vairs nebija jauna tehnikas vienība - ar vairāk kā 25 000 m/h, taču ļoti labā stāvoklī, patiešām - “kā konča”! Viss stingri tur bija, un kausa vadība ar džojstiku man bija pierasta. Kad piegādāja jauno, es kolēģiem teicu: “Tā, tagad neaiztieciet mani! Man vajag patrenēties.” Atceros - nekādi nevarēju saprast, kā novietot profilu tā, lai varētu normāli noplanēt. Apmācības nekādas īpašas nebija. Protams, man parādīja, kur ieliet logu šķidrumu un īsumā izstāstīja par svarīgākajām pogām, taču tas arī viss. Mācījos pats - regulēju visus slēdžus, visu iespējamo uz strēles, lai tur viss būtu automātiski. Kādas divas stundas toreiz pagāja – ilgi nevarēju saprast, kā kausu kustināt - te viņš man zemē, te viņš man ārā... Pēc tam jau, kad pats izgāju visam cauri, visu izmēģināju, visu sapratu, saregulēju un tad jau ... aidā!

Šī kausa vadība (“radziņi”) noteikti ir krietni jūtīgāka par džojstiku, praktiski momentāli reaģē - kā Tu viņu pakustini, tā viņš reaģē. Salīdzinoši – ar džojstiku strādājot ir tāda sajūta, it kā iekrāvējs to darbību drusku piebremzē. Tādēļ kausa vadības sistēma ar “radziņiem” ir, manuprāt, efektīvāka –  ievērojami jūtīgāka, ātrāka hidraulika, līdz ar to ātrāk var mašīnu uzkraut, nekā ar džojstika vadību strādājot.

Kausa līmeņošanas sistēma šim frontālajam iekrāvējam ir automātiskā. Var arī pārslēgt uz manuālo. Automātisko līmeņošanas sistēmu var ieslēgt no salona un arī precizitāti es pats varu pieregulēt. Kausa pacelšanas un kausa izgāšanas ātrumu gan šim iekrāvējam operators pats saregulēt nevar – strādājot to var ietekmēt tikai tik, cik ar gāzes pedāli iespējams. Zinu, ka ir Caterpillar® frontālie iekrāvēji, kuriem operators var pats saregulēt gan jaudu, gan ātrumu, bet šim tas nav iespējams. Kādēļ tas svarīgi? Kad pierod pie tehnikas, tad gribas darīt darbu ātrāk, lai vairāk var izdarīt, taču sanāk, ka tehnika mani bremzē.

Manevrētspēja šim ir laba. Gaita - mīksti un diezgan ātri iet, aptuveni 51 km/h. Bāze nav gara, līdz ar to manevrēt ir viegli arī slēgtā telpā. Kad strādājām pie Hanzas Perona būvniecības, tad bija nepieciešams paletes slēgtā telpā pārvietot, ar šo iekrāvēju tur bija ļoti ērti strādāt.

Redzamība no kabīnes ir laba. Atpakaļskata kamerā viss ir labi pārskatāms. Kad strādāju, es spoguļus praktiski nelietoju, tikai kamerā skatos. Es to esmu pārvietojis sev ērtākā vietā – tieši acu priekšā, tagad nav pat galva jāgroza un kamera parāda visu precīzi, līdz milimetram. Ar spoguļiem šim iekrāvējam viss ir kārtībā, tie ir ar apsildi, regulējas no kabīnes, taču es tiešām ne reizi neesmu spoguļos skatījies. Arī ar apgaismes ierīcēm viss kārtībā – gaismas ir patiešām ļoti labas.

Degvielas patēriņš ir neliels, aptuveni 7 litri uz m/h - tas frontālajam iekrāvējam ir ļoti maz. Protams, degvielas patēriņu var ietekmēt veicamais darbs – grunti sijājot vienu brīdi degvielas patēriņš uzkāpa arī līdz 9 litri uz m/h, taču tas bija, strādājot bez pārtraukuma visu dienu, ar diezgan smagu grunti.

Par kabīni – to gan varētu vēlēties lielāku, šim frontālajam iekrāvējam kabīne ir salīdzinoši ļoti maza, ļoti šaura. Te viss ir tik ļoti kompakti, labi, ka esmu neliela auguma, jo augumā lielākam operatoram te īsti nav kur apgriezties. Izņemot to, viss cits mani apmierina – gan sēdekļa, gan stūres regulēšanas iespējas, t.s. stūres lifts (augšā/lejā/uz sevi/no sevis) - ar to viss kārtībā. Gaitas vadība (braukšana uz priekšu/atpakaļ) šim ir iespējama gan ar vadības sviru, gan ar pogām. Tas arī ir ļoti ērti. Es praktiski tikai pogas izmantoju, vadības ierīci nevienu reizi neesmu ieslēdzis.

Vēl šim iekrāvējam ir tādas sistēmas, kā smooth control – neļauj izspolēt pat sniegā. Šī funkcija kontrolē dzinēja apgriezienus nodrošinot vienmērīgāku darbību, un tas ļauj iekrāvējam nesabojāt virsmas segumu, pa kuru pārvieto grunti vai augsni. Tāpat ir arī smart control – efektīva funkcija, nodrošina pareizu griezes momentu visos apstākļos un optimizē saskaņu starp dzinēju un hidrauliku.

Jaudas šai tehnikai pietiek. Ja īpašās sistēmas atslēdz – smooth control, smart control - tad viņš patiesībā var ļoti sabojāt segumu, pa kuru brauc - tā pamatīgi “rokās iekšā”. Bet tas ir tikai tad, ja atslēdz šīs sistēmas.

Vēl jāpiemin tāda laba lieta, kā ciklu skaitītājs – kad ilgāku laiku jāveic kāds konkrēts darbs, piemēram, jāpaņem no šīs kaudzes šķemba un jāpārved uz tālāku vietu, jāatgriežas atpakaļ un atkal jāveic tā pati darbība un tā vairākas reizes, tad sistēma saskaita metrus, cik ir attālums no punkta līdz punktam, un, kad es izgāžu kausu, sistēma pati saskaita ciklu. Dienas beigās, zinot to, kāds ir kausa tilpums, var apmēram saskaitīt to apjomu, cik pa dienu ir savests. To operatos pats var kabīnē ļoti ērti redzēt – gan kilometrus, kausu skaitu, tādējādi var izrēķināt produktivitāti. Tas ir ļoti ērti.”

Kādi ir Tavi novērojumi no ikdienas apgaitas viedokļa raugoties – vai viss ir ērti sasniedzams un parocīgi novietots?

“Jā. Ikdienas apgaitā ir ērti visam piekļūt, šis frontālais iekrāvējs arī no izmēra viedokļa ir ļoti optimāls – nav mazs, bet nav arī pārāk liels. Šai tehnikas vienībai ir centrālā smērēšana un vienīgi kardānam jāsmērē papildus viens punkts. Pārējais – atverot aizmugures motora pārsegu, tur ir novietots degvielas filtrs, radiatori, eļļas filtrs, eļļas līmeņa indikātors. ”

Un kāda līdz šim ir situācija ar servisa atbalstu - vai šim frontālajam iekrāvējam ir bijušas kādas tehniskās problēmas, vai bijis nepieciešams kāds remonts?

“Tā kā man ir diezgan liela pieredze, es izturos rūpīgi, strādāju uzmanīgi un tehnika ir labi uzturēta. Tādu ļoti ievērojamu problēmu nav bijis. Saskāros ar sekojošām lietām: kausa nazis ļoti ātri nodila – pēc kādām 500 m/h - mīksts metāls, acīmredzot. Jau paši apgriezām uz otru pusi. Tagad, ja kaut kur asfalts vai pa šķembām jāpaplanē, tad nazis ļoti ātri dilst. Arī kausa ātrās sakabes stiprinājuma/uzkares vieta pie t.s. ausīm - pēc nostrādātām 100 m/h jau raustās un “staigā”, taču tur pagaidām nekas nav mainīts. Lielākā tehniskā problēma līdz šim bija šovasar – garantijas gadījums, kad pārnesumu kārba sāka slikti uzvesties. Kas īsti par vainu tur bija, nezinām, bet parādījās kaut kādi cirtieni. Varbūt ražotāja brāķis, varbūt operatora vaina, kurš tobrīd ar šo tehniku strādāja. Taču to dīlera serviss ātri novērsa.”