Šajā Tehnikas apskatā iepazīstinām ar trīs konkrētiem kāpurķēžu ekskavatoriem un atgādinām par kāpurķēžu ekskavatora ikdienas apgaitas punktiem. Aicinājām Juri Stepu dalīties pieredzē par dažādiem knifiem, kuri var noderēt ikvienam operatoram darbā ar jebkuru kāpurķēžu ekskavatoru - neatkarīgi no tehnikas zīmola, klases un modeļa.
"Lai gan hidrauliskie kāpurķēžu ekskavatori ārēji var būt līdzīgi, taču tie vienmēr atšķiras – ne tikai izmēros, ar izvēlēto aprīkojumu vai no zīmola viedokļa, bet arī, tā teikt, dvēseliski - ar to, kāda operatoram kabīnē ir dzirdamība un uztveramība, un ar to, ko ar savu skaņu darbības laikā ekskavators operatoram saka - kā viņš grib dzīvot un kā viņš grib, lai operators viņu kustina. Svarīgi, lai operators spēj ieklausīties, pamanīt un saprast. Tehnika un operators, kurš to vada, ir viena komanda. Ja operators par tehniku rūpēsies pēc labākās sirdsapziņas, tad tehnika arī kalpos - pēc labākās sirdsapziņas." /J. Steps/
SMĒRĒŠANA
Ja ekskavatoram centrālās smērēšanas nav, tad operatoram katru dienu ir jāveic galveno punktu smērēšana. Operatori mēdz kļūdīties ar smērēšanu, īpaši tad, ja ir aizaugušas smērēšanas vietas – piemēram, sala gadījumā, vai strādājot mitrākos laika apstākļos - ja smērēšanas vietas nav tikušas regulāri tīrītas, bijušas aizmirstas, tad pēc kāda laika jau būs par vēlu.
Kādas smēres Tu ieteiktu izvēlēties ziemā, aukstumā, un kādas - vasarā un rudenī?
Runājot par smērēm - ir jāskatās, kādi temperatūras diapazoni ir norādīti un ar kādām piedevām ir tā smēre. Katrs ražotājs, protams, iesaka savas smēres, bet, svarīgāk par ražotāja izvēli, ir izvēlēties pareizo smēri pareizajiem laika apstākļiem. Tādas universālas smēres, kas derētu visam, nav. Ir jāskatās pēc gadalaikiem – cik smērei ir norādīta pieļaujamā zemākā temperatūra, cik ir noturība, cik ir pieļaujamā augstākā temperatūra, kāda ir smēres viskozitātes pakāpe. Ziemas apstākļos būtu jāizvēlas tāda smēre, kas ir paredzēta pēc iespējas zemākām temperatūrām. Jo arktiskākiem apstākļiem pareizāka smērviela, jo mazāk tā smēre iztecēs ārā.
ŠĶIDRUMU LĪMEŅU PĀRBAUDES
Ikdienā, apgaitas laikā hidrauliskajam kāpurķēžu ekskavatoram ir jāpārbauda – dzesēšanas šķidrums, motoreļļas līmenis, hidraulikas eļļas līmenis, pagrieziena reduktora eļļas līmenis. Pieredzējuši operatori jau no galvas zina, kur katrai tehnikai šie punkti atrodas, kur jāskatās.
Šim jaunās paaudzes Cat 320 ērtība ir tāda, ka, ja vajag ikdienā pārbaudīt pagrieziena motoreļļas līmeni, tad to var izdarīt no zemes līmeņa no labās puses, nekāpjot uz ekskavatora. Iepriekšējās paaudzes Cat 320 ekskavatoriem šī ir vienīgā vieta, kas bija jāpārbauda, uzkāpjot augšā uz motora telpas - attaisam motortelpas pārsegu, izvelkam taustu un pārbaudam motoreļļas līmeni.
Šķidruma noplūžu pārbaude.
Ikdienas apgaitā noteikti paskatāmies zem motortelpas - vai motortelpas grīda ir sausa, vai viss ir kārtībā. Ekskavatoram to ir ļoti viegli izdarīt - vienkārši pietupjoties vai noliecoties. Nav uz ceļiem jānometas, kā tas bija pie universālā iekrāvēja.
KĀPURĶĒDES
Lielākajai daļai hidraulisko kāpurķēžu ekskavatoru standarta izpildījumā ražotājs piedāvā 80 cm platas kāpurķēdes ar iespēju nepieciešamības gadījumā pasūtīt šaurākas (70 cm), vai platākas uzlikas (90 cm). Kāpurķēžu platuma izvēle tiešā veidā ir atkarīga no plānotajiem darbiem un no vides, kādā ekskavatoram būs jāstrādā.
Platākas kāpurķēdes ir nepieciešamas tad, ja ir plānots strādāt mīkstākās vietās, piemēram, purvainās meža augsnēs, vai melnzemē. Jo platākas ķēdes izvēlamies, jo rūpīgāk jāapsver, kur ar šo tehniku strādāsim, kāpēc ir nepieciešamas platākas ķēdes. Piemēram, karjerā, izņemot vienīgi smilšu karjeru, ar platajām ķēdēm nav ko darīt. Rupjas grants vai dolomīta karjerā platās ķēdes nav vajadzīgas.
Šobrīd Latvijā daudzviet tiek attīstītas mežu meliorācijas uzlabošanas sistēmas, un tas ietver jaunu grāvju rakšanu mežainās vietās. Pārvietojoties šādā vidē ar platajām kāpurķēžu uzlikām, operatoram ir jābūt īpaši uzmanīgam - jāizvairās no celmiem un akmeņiem, jo salauzt kāpurķēdes ir iespējams samērā vienkārši, nekas nav mūžīgs.
Ja vien nav plānoti darbi kādos īpašos apstākļos, tad augsnei, kāda pie mums Latvijā ir visbiežāk sastopama, visoptimālāk piemērotas ir standarta - 80 cm platās kāpurķēdes. Tāpēc tas ir izmērs, kādu saviem klientiem piedāvā lielākā daļa tehnikas dīleru Latvijā. Salīdzinājumam – ja paskatāmies uz tiem ekskavatoriem, kuri Latvijā tiek ievesti lietoti, no citām valstīm, tur ekskavatori mēdz būt līdzīgā aprīkojumā, taču bieži tie ir ar 60 cm kāpurķēdēm, kuras ir paredzētas strādāšanai uz cietas virsmas, karjeros, uz blīvas grunts vai citas cietas, stabilas virsmas.
Kāpurķēžu kopšana.
Operatoram katru dienu ir jāiztīra kāpurķēdes zvaigzne no piesērējuma, tāpat arī augšējie rullīši un velkošā zvaigzne – jo īpaši svarīgi tas ir ziemas apstākļos. Ja vien ir iespējams, katru dienu būtu labi attīrīt no dubļu sanesumiem arī vadriteni, jo mīnus grādos mitrs materiāls ļoti ātri piesalst un tad var gadīties, ka nākamajā dienā būs jāņem cirvis palīgā un pusi dienas jāklapē, lai vadriteni atbrīvotu.
Šim nolūkam katram ekskavatora operatoram vienmēr ir līdzi lāpsta, jo gadās, ka pat vairākas reizes dienā nākas to likt lietā. Jo tehnika vairāk pārvietojas pa mitrām vietām, jo vairāk krājas dubļu sanesums, attiecīgi - biežāk būs jātīra kāpurķēdes. Jebkurā gadījumā, operatora pienākums ir notīrīt kāpurķēdes vismaz vienu reizi dienā - vakarā pēc darba, vai arī, atkarībā no laika apstākļiem, divas līdz trīs reizes dienā. Ķēdes ārpusi, protams, nav iespējams uzturēt pilnīgi tīru, taču apakšā, zem ķēdes klātnes, gan ir jātīra piesērējums - tur ir jābūt visam brīvam. Tāpat ir jāuzmana un pēc nepieciešamības jātīra kāpurķēdes kustīgie mehānismi. Ja rullītis iesalst, un, ja mēs ar tādu tālāk braucam, tad rullītim izdilst robs, un tālāk jau pastiprināti dilst ķēde un sit to ķēžu celiņu kopā.
Kas attiecas uz piesērējumiem pret spriegošanos - vasarā tas nav tik svarīgi, bet ziemā ļoti aktuāli – ja vadritenim spriegošanas sistēma piedzen smilti vai dubļus, tie sasalst. Pēc laika, turpinot strādāt, piedzen vēl dubļus, kuri atkal sasalst, un ar katru šādu reizi ķēde arvien vairāk pati nevajadzīgi spriegojas. Lai to novērstu, katram operatoram ir iespēja izpausties ar izdomu un oriģināliem risinājumiem. Es, piemēram, ziemas apstākļiem esmu atradis tādu risinājumu, kā - droši kaut kur iebraukt ūdenī ar priekšējiem vadriteņiem, pāris stundas pastāvēt un tad, kad ledus ir atkusis, spriegotājs atlaižas, ķēde atbrīvojas un visu lieko materiālu iespējams vieglāk notīrīt. Izbraucot no ūdens ārā, nepieciešams vēlreiz kārtīgi visu notīrīt.
Ķēdes spriego ar solidola smēri un minimālais ķēdes nokārums ir tāds, lai nokares kopējā summa starp rullīšiem ir 6 cm. Kā mērinstrumentu var izmantot, piemēram, taisnu brusiņu vai lentdzelzi - pārliekot to pāri starp rullīšiem, katrā vietā ir jābūt vismaz 2 cm nokarei. Jo kāpurķēde ir vairāk nospriegota, jo vieglāk to sabojāt. Ar pārspriegotu kāpurķēdi strādāt nedrīkst, var gadīties to pārraut. Vasarā tas nav tik aktuāli, jo vadritenis nodrošina zināmu amortizāciju, taču ziemā tas var būt iesalis. Tādēļ vēl jo vairāk - ziemas apstākļos kāpurķēdes ir ļoti jāuzmana, tas ir tiešām ļoti svarīgi.
Vai kāpurķēžu ekskavatoriem ir tādas kopīgās vājās vietas - kas nav kāda konkrēta tehnikas zīmola vai modeļa mīnuss vai bojājums, bet ir raksturīgas visiem kāpurķēžu ekskavatoriem kā grupai, tādēļ operatoram būtu jāpievērš tām īpaša uzmanība?
Hidropievadu tīrība. Plus – ir jāiztīra dubļi un sanesumi arī no telpas ap hidropievadiem. Jaunākās tehnikas vienības ar šādu lietu nesaskaras, bet tādiem 5 - 8 gadus veciem ekskavatoriem raksturīgi, ka pie sānu pārvadu velkošajiem motoriem krājas dubļi telpā ap hidropievadiem. Operatori ļoti bieži aizmirst to iztīrīt, taču tas ir jāizdara vismaz reizi gadā, vislabāk rudenī. Šeit uzbūve visu zīmolu kāpurķēžu ekskavatoriem pamatā ir vienāda. No iekšpuses ir jāatskrūvē sānu pārvadu vāki un jāiztīra piesērējums, smilšu, dubļu sanesumi no sānu pārvadu hidropievadiem. Un vēl noteikti ir jāpārbauda, vai vietā, kur hidropievadi iet uz augšu, nav pieskalots pilns ar smiltīm. Tas ļoti bieži gadās, strādājot slapjās vietās.
Kāpēc tas ir svarīgi? Ja ziemā ekskavatoram pārtrūkst hidropievads, tad mēs esam uz ievērojamu laiku apturējuši savu darbības ciklu. Kamēr mēs atkausējam sistēmu, kamēr iztīram, kamēr nomainam hidropievadu, kamēr atkal uzpildām... Šāda situācija man pašam reiz gadījās un toreiz sals nemaz nebija tik stiprs, pietika ar mīnus 5 grādiem, taču pagāja divas dienas, kamēr mēs objektā (mežā) šo situāciju atrisinājām. Tādēļ, ja ir plānots ar hidraulisko kāpurķēžu ekskavatoru strādāt ziemā, tad hidropievadu tīrībai ir jāpievērš ļoti nopietna uzmanība tieši rudenī, pirms ziemas sezonas sākuma. Šī ir tiešām lieta, kas ir ekskavatoru kā grupas kopējais vājais punkts, kuru neviens ražotājs līdz šim nav spējis novērst, tādēļ tam ir ļoti nopietni jāpievērš uzmanība.
